Ēdiena izmaksas

SHARE
, / 827

Ēdiens ir cilvēku galvenais enerģijas uzņemšanas veids un enerģija mums ir vajadzīga gan ikdienas muskuļu kustībām, gan smadzeņu darbībai un pat asinsritei, jo mūsu sirds ir viens liels muskulis, kas visu laiku pumpē asinis pa mūsu ķermeni un tādā veidā pienes skābekli visiem orgāniem un visām šūnām. Bez ēdiena cilvēks var iztikt tikai tik ilgi cik daudz viņš ir uzkrājis tauku un muskuļu šūnas, jo tiklīdz, kā kuņģis ir pārstrādājis visu enerģiju no ēdiena un ķermenis nesaņem papildus enerģiju sākas process kurā tauki tiek pārvērsti enerģijā un tādā veidā arī notiek svara samazināšana.

Bet šoreiz mēģināsim paskatīties uz ēdienu no mazliet cita skatpunkta, jeb no tā, kāpēc tad mūsdienās ēdiens izmaksā tik dārgi un nereti sastāda pat 30-50% izdevumus no ikmēneša cilvēka ienākumiem. Pašos pamatos ēdiena enerģētiskā vērtība tiek mērīta kalorijās un katram ēdiena veidam ir savs kaloriju skaits un teorētiski vajadzētu būt tā, ka jo vairāk kaloriju, jo dārgāks ir konkrētais produkts. Bet lai gan lielākoties tā arī ir, tomēr mēs, cilvēki esam ļoti izvēlīgi un mums ir vajadzīga dažādība, tāpēc arī ieejot veikalā ir redzami tik daudz un dažādi produkti no visām pasaules valstīm. Un tāpēc, ka produktu transportēšana nav lēts process, tad jo eksotiskāks ir produkts jo dārgāka būs tā cena. Un vel jo vairāk, arī produktu pagatavošana ir teju kā māksla un cepšana vārīšana sautēšana un citas pagatavošanas metodes arī patērē gan enerģiju gan laiku un vēl pie tam, jo profesionālāks ir pavārs, jo dārgāki būs viņa pakalpojumi. Tāpēc arī augstās klases restorānu uzcenojums ēdieniem ir pat vairāki simti procentu, jo šajā uzcenojumā ir iekļauta gan paša ēdiena cena gan visu darbinieku algas un pat paša restorāna telpas īre, kā arī protams peļņa. Tieši tāpēc arī mājās gatavots ēdiens vai arī ēdiens, kas ir ražots vairumā ir daudz lētāks, jo tur visas šīs pārējās izmaksas ir izdalītas vai arī tādu nemaz nav, ja ēdiens tiek gatavots mājās.

Ja mums būtu jāmaksā tikai par kalorijām, tad visticamāk, ka ēdiens būtu daudz lētāks un tas arī būtu pareizāk tieši tāpat, kā mēs nosakām dažādu lietu svaru vai daudzumu tieši tāpat vajadzētu arī noteikt ēdiena enerģētisko vērtību un pārdot to pēc šīs vērtības. Bet kā jau minēju cilvēkiem ir vajadzīga dažādība un tā nav nekāda izlaidība, jo šī dažādība liek cilvēkam nemitīgi meklēt dažādus citus produktus un katram produktam savukārt ir savi vitamīni un savas aktīvās vielas, kas tad arī mums ir vajadzīgas. Ja mēs zinātu tieši cik un kādās proporcijās mums visas šīs papildus vielas ir vajadzīgas tad mēs teorētiski varētu visus produktus dalīt viņu enerģētiskajā vērtībā, bet tas nekad nenotiks, jo katram produktam ir sava garša un arī šīs garšas mums ir vajadzīgas dažādas. Tieši tāpēc runāt par ēdiena vērtību piesaistītu tā enerģētiskajai vērtībai ir aplami un vairāk ir jārunā par to kā šis ēdiens tiek pasniegts, tā dažādību un protams arī garšu.